Maijā Latvijā vidējā elektroenerģijas cena bija 67,89 EUR/MWh, kas ir par 12% zemāka nekā aprīlī. Salīdzinot ar 2024. gada maiju, cena samazinājusies par 10%. Kādi faktori izraisīja šo cenu svārstību? Kas ietekmēja elektroenerģijas cenu Latvijā?

Saražotā un patērētā enerģija Latvijā

Maijā elektroenerģijas cenas visās Baltijas valstīs samazinājās — Latvijā kritums bija 12,28 %, sasniedzot 67,88 EUR/MWh. Lietuvā cenas samazinājās par 9,33 % līdz 67,63 EUR/MWh, bet Igaunijā — par 7,71 %, līdz 67,62 EUR/MWh. Latvijā šis bija zemākais cenu līmenis kopš 2024. gada aprīļa. Viens no galvenajiem cenu samazināšanās iemesliem bija ievērojams elektroenerģijas importa pieaugums no Somijas — par 52,9 %. Tāpat imports no Zviedrijas palielinājās par 5,3 %, kamēr no Polijas tas saglabājās nemainīgs. Paredzams, ka pēc 25. jūnija, kad plānots noslēgt EstLink 2 starpsavienojuma remontu (divus mēnešus ātrāk nekā sākotnēji), elektroenerģijas piegādes no Somijas vēl pieaugs. Starpsavienojums, kas savieno Igauniju ar Somiju, bija bojāts kopš 2023. gada beigām, kā rezultātā pārvades jauda starp valstīm samazinājās no 1016 MW līdz 358 MW, būtiski ietekmējot importa apjomu uz Baltiju. Sīkāku informāciju par saražoto elektroenerģijas apjomu, sadali un pārvadi Latvijā var atrast Latvijas energosistēmas situācijas aprakstā.

Nākotnes tendences

Tradicionālās ikmēneša prognozes par elektroenerģijas vairumtirdzniecības cenām liecina, ka, salīdzināumā ar maiju, jūnijā cenas varētu turpināt samazināties. Pašlaik vidējā elektroenerģijas biržas cena Latvijā jūnijā ir aptuveni 57 EUR/MWh. Galvenie cenu prognozētāji, piemēram, Aurora, Volue un Baringa, paredz, ka ilgtermiņā elektroenerģijas cenas pieaugs, lai gan īstermiņā iespējamas cenu svārstības un kritums.

Cenu prognozes nosaka šādi faktori:

1. Strauja atjaunīgo enerģijas avotu attīstība ievērojami uzlabo elektroenerģijas piegādes drošību.
2. Automašīnu elektrifikācija, apkures katlu un citu tehnoloģiju elektrifikācija turpina attīstīties, kas vēl vairāk palielina elektroenerģijas patēriņu. Tā kā jaunas ražošanas jaudas netiks izveidotas tik ātri kā pieaug elektroenerģijas pieprasījums, pastāv risks, ka cenas varētu paaugstināties.
3. Ierobežota jauda un problēmas elektroenerģijas tīklā vai elektriskajos savienojumos. Piemēram, ja savienojums starp Lietuvu un Zviedriju nedarbojas vai tiek pārtraukts Estlink savienojums, elektroenerģijas cenas Baltijas valstīs var pieaugt.
4. Nestabila ģeopolitiskā situācija. Pasaules nemieri un sabotāžas, bojājot kabeļu infrastruktūru, ierobežo elektroenerģijas importu, kā rezultātā bieži pieaug naftas un gāzes cenas, kas savukārt palielina elektroenerģijas izmaksas.
5. Balansēšanas izmaksas, kas saistītas ar atjaunīgās elektroenerģijas ražošanas pieaugumu, turpinās palielināties, jo būs grūtāk precīzi prognozēt gan ražošanu, gan patēriņu. Tomēr ilgtermiņā tirgū parādīsies vairāk baterijas un citas tehnoloģijas, kas palīdzēs mazināt cenu svārstības.
6. ETS II ietekmes dēļ daudziem uzņēmumiem būs jāpielāgo tehnoloģijas un jāievieš zaļā elektroenerģija kā alternatīva gāzei vai citiem kurināmajiem. Lai gan prasības nesen ir atvieglotas, Eiropā joprojām pastāv dekarbonizācijas izaicinājumi un CO2 samazināšanas mērķi. Šīs pārmaiņas var veicināt arī zaļās elektroenerģijas patēriņa pieaugumu.
7. Pieprasījums pēc izcelsmes garantijām pieaugs, kas var novest pie cenu kāpuma.