Jūlijā elektroenerģijas vairumtirdzniecības cena Latvijas tirdzniecības zonā vidēji bija 74,95 EUR/MWh. Tas ir par 18,74% zemāk nekā jūnijā, taču par 63% augstāk nekā pirms gada, 2025. gada jūlijā. Lejupejoša tendence bija raksturīga visai Baltijai. Vidējā cena reģionā bija 64,91 EUR/MWh (−22,21% pret jūniju): Lietuvā 75,86 EUR/MWh (−19,05%), savukārt Igaunijā 43,93 EUR/MWh (−31,79%).
Paradoksāli, bet karstā un sausā vasara Eiropā elektroenerģiju uz brīdi padarīja tikpat dārgu, kāda tā parasti ir ziemā. Saruka hidroelektrostaciju un atomelektrostaciju izstrāde, pieauga dzesēšanas iekārtu slodze, kā arī dabasgāze jūlijā izmaksāja divkārt vairāk nekā šā gada ziemā. No šī vispārējā cenu kāpuma Baltiju pasargāja spēcīga saules un vēja parku ražošana, kas nodrošināja 73% no reģionā saražotās elektroenerģijas un kopumā ļāva vietējam apjomam segt 83% patēriņa. Igaunijas cenu noteica zemās cenas Somijā (15,40 EUR/MWh, −66%), turpretī Latvijas un Lietuvas cenas vairāk sekoja Zviedrijas dienvidu apgabala (SE4) līmenim.
Citi jūlija rādītāji: nevienā no 15 minūšu tirdzniecības intervāliem Latvijā netika reģistrēta negatīva cena (jūnijā tādu bija 25), diennakts cena svārstījās no 17,63 līdz 131,70 EUR/MWh, un elektroenerģijas imports Baltijā no ES valstīm pieauga par 7% (līdz 736 GWh), galvenokārt pateicoties apjomu pieaugumam no Somijas.
Tuvākajos mēnešos gaidāms mērens cenu pieaugums, salīdzinot ar vasaras līmeni, bet galvenā nenoteiktība saglabāsies apkures sezonā. Elektroenerģijas tirgū šobrīd nav pamata prognozēt vienmērīgu cenu kāpumu, jo daudz ticamāks ir izteiktu cenu svārstību scenārijs ar atsevišķiem ļoti dārgiem periodiem un vienlaikus ļoti zemām cenām saulainās un vējainās stundās. Pašreizējā Nord Pool biržas informācija labi ilustrē šo dinamiku: Latvijā 11. augustā dienas cena bija 36,59 EUR/MWh, bet 12. augustā jau 123,47 EUR/MWh.
