Maijs Latvijas elektroenerģijas tirgū iezīmējās ar strauju cenu kāpumu pēc salīdzinoši mierīgāka aprīļa. Latvijas tirdzniecības apgabalā vidējā elektroenerģijas cena maijā sasniedza 82,14 EUR/MWh, kas ir par 43% vairāk nekā aprīlī, kad cena bija 57,45 EUR/MWh. Salīdzinājumā ar 2025. gada maiju cena Latvijā bija arī par 21% augstāka.
No Latvijas skatupunkta, būtiskākais cenu pieauguma iemesls bija vietējās ražošanas struktūras maiņa. AST norāda, ka maijā, noslēdzoties palu sezonai, Latvijā būtiski saruka hidroelektrostaciju izstrāde, un tas bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc cenas pieauga ne tikai Latvijā, bet visā Baltijā. Reģionālā līmenī cenu kāpumu papildus noteica arī tas, ka Baltijā kopējā elektroenerģijas ražošana samazinājās par 28% pret aprīli, savukārt Skandināvijā cenas pieauga par 20%, kas dārgāku padarīja arī importēto elektroenerģiju.
Tas nozīmē, ka Latvijā maija cena nebija tikai “iekšējs stāsts” par Daugavas hidroresursiem. Baltijas valstu imports maijā atkal pieauga - kopējais elektroenerģijas imports uz Baltiju palielinājās par 18,1%, tostarp no Somijas par 27,6%, bet no Polijas par 1,6%. Praktiski tas nozīmē, ka brīdī, kad vietējā un reģionālā ģenerācija kļuva vājāka, Latvijai un kaimiņiem nācās vairāk pirkt elektrību no ārējiem tirgiem, kur cenas nebija īpaši zemākas kā pie mums.
Vēl viens svarīgs signāls maijā bija pieaugošās tirgus svārstības. Lai arī mēneša vidējā cena strauji pieauga, Latvijā vienlaikus tika fiksēti 97 negatīvu cenu 15 minūšu intervāli, kas ir par 15% vairāk nekā aprīlī. Tas labi raksturo elektrības tirgu šobrīd: kopējais fons kļūst dārgāks, bet atsevišķās stundās jeb drīzāk 15 minūšu intervālos - īpaši brīžos ar augstu saules ģenerāciju vai aktīvām importa plūsmām - cena var strauji nokrist zem nulles.
No Latvijas uzņēmumu un patērētāju perspektīvas tas ir īpaši svarīgi. Biržas cenai piesaistītie klienti maijā izjuta ievērojami lielāku mēneša izmaksu spiedienu nekā aprīlī, taču vienlaikus tirgus dati rāda, ka cenu svārstības kļūst arvien izteiktākas. Tas nozīmē, ka arvien lielāku nozīmi iegūst vieda patēriņa vadība, elastības risinājumi un iepirkuma stratēģija - īpaši tiem uzņēmumiem, kuri spēj pārbīdīt patēriņu no dārgākām uz lētākām vai pat negatīvām cenām.
Plašākā Eiropas kontekstā maija cenu kāpums nebija tikai Baltijas parādība. AleaSoft dati rāda, ka 2026. gada maijā vairumā lielāko Eiropas elektroenerģijas tirgu cenas pieauga, un to galvenokārt noteica augstākas gāzes cenas, CO2 emisiju kvotu sadārdzinājums un zemāka vēja ģenerācija vairākos tirgos. Tas ir svarīgi arī Latvijai, jo mūsu cenu līmenis arvien ciešāk reaģē ne tikai uz vietējo ražošanu, bet arī uz reģionālajām un Eiropas enerģijas izmaksām kopumā.
Vasaras mēnešiem tiek prognozēts atkārtots cenas pieaugums. Jūnija vidū visa mēneša cenu prognoze uz priekšu šobrīd veido 104 EUR/MWh, taču situācija vēl var uzlaboties.
