Cenu dinamika un to ietekmējošie faktori

Augustā Latvijas cenu zonā Nord Pool elektroenerģijas vidējā cena bija 79,78 EUR/MWh. Salīdzinājumā ar jūliju cena pieauga par 6%, savukārt, salīdzinot ar 2025. gada augustu, tā bija par aptuveni 1% zemāka.

Latvijas cenu diapazons augustā bija plašs: zemākā diennakts cena bija 9,65 EUR/MWh, bet augstākā - 179,44 EUR/MWh. Atsevišķos 15 minūšu intervālos cena sasniedza 341,48 EUR/MWh, savukārt zemākā 15 minūšu intervāla cena bija 0 EUR/MWh. Negatīvas elektroenerģijas cenas Baltijas valstīs augustā netika reģistrētas.

Cenu pieaugumu Baltijā ietekmēja kopējās Eiropas elektroenerģijas tirgus tendences. Eiropā augustā elektroenerģijas cenas sasniedza šā gada augstāko līmeni, ko cita starpā veicināja augstākas dabasgāzes cenas, karstuma viļņi, lielāks elektroenerģijas pieprasījums un zemāka vēja elektrostaciju izstrāde. Baltijā cenu līmeni papildus ietekmēja sausāki laikapstākļi, kas pasliktināja hidroloģisko situāciju un samazināja hidroelektrostaciju ražošanas potenciālu.

Patēriņš un vietējā ģenerācija

Latvijas elektroenerģijas patēriņš augustā sasniedza 603,6 GWh, kas bija par 3,1% vairāk nekā jūlijā un par 6,5% vairāk nekā 2025. gada augustā. Vienlaikus Latvijā saražotās un tīklā nodotās elektroenerģijas apjoms samazinājās līdz 368,1 GWh, kas bija par 14% mazāk nekā jūlijā. Vietējā ģenerācija nodrošināja aptuveni 61% no Latvijas elektroenerģijas patēriņa.

Lielākais vietējās elektroenerģijas ražošanas avots augustā bija saules elektrostacijas, kas saražoja 220,8 GWh jeb gandrīz 60% no kopējās Latvijā saražotās un tīklā nodotās elektroenerģijas. Saules elektrostaciju izstrāde bija vairāk nekā divas reizes lielāka nekā 2025. gada augustā.

Hidroelektrostacijas saražoja 80,5 GWh, vēja elektrostacijas - 34,1 GWh, biomasas elektrostacijas - 13,6 GWh, biogāzes elektrostacijas - 6,7 GWh, bet dabasgāzes elektrostacijas - 4,5 GWh.

Augustā elektroenerģijas ražošana samazinājās vairākos galvenajos ražošanas veidos. Visbūtiskākais kritums bija HES izstrādē- par 33%, līdz 80,5 GWh. Saules un vēja elektrostaciju izstrāde samazinājās par 6%, attiecīgi līdz 220,8 GWh un 34,1 GWh.

Starpvalstu savienojumi

Augustā Latvijas pārvades tīklā tika importēti 429,7 GWh elektroenerģijas, bet eksportēti 194,3 GWh. Latvijas elektroenerģijas bilances deficīts sasniedza 235,5 GWh.

Kopējais elektroenerģijas imports no Eiropas Savienības valstīm uz Baltijas valstīm augustā sasniedza 800,2 GWh, kas bija par 8,7% vairāk nekā jūlijā. Lielāko daļu veidoja imports no Somijas - 549,6 GWh, savukārt no Zviedrijas tika importēti 230,7 GWh, bet no Polijas - 19,9 GWh.

Importa pieaugumu galvenokārt veicināja lielāks elektroenerģijas pieplūdums no Zviedrijas. Savukārt imports no Somijas un Polijas salīdzinājumā ar jūliju samazinājās.

Nākotnes prognozes

Elektroenerģijas cenu līmenis rudenī un ziemā būs augstāks un svārstīgāks nekā vasarā, taču augusta dati paši par sevi neliecina par nepārtrauktu cenu kāpumu. Šobrīd septembra vidējā elektroenerģijas cena tiek prognozēta aptuveni 100 EUR/MWh līmenī.

Būtiskākie faktori, kas rudenī un ziemā var papildus paaugstināt elektroenerģijas cenu, ir:

• zemāka saules elektrostaciju izstrāde rudenī un ziemā;
• vēja elektrostaciju izstrādes svārstības;
• zemāka HES izstrāde;
• lielāks elektroenerģijas patēriņš apkures sezonā;
• augstāka dabasgāzes cena;
• ierobežota LNG pieejamība Eiropā;
• zemāks Eiropas gāzes krātuvju piepildījuma līmenis.

Rudenī un ziemā elektroenerģijas cenu dinamiku būtiski ietekmēs arī laikapstākļi. Zemāka saules un hidroenerģijas izstrāde, kā arī nepietiekama vēja ģenerācija var palielināt nepieciešamību pēc elektroenerģijas ražošanas no fosilajiem energoresursiem un importa.

Vienlaikus būtiska nozīme būs situācijai Eiropas dabasgāzes tirgū. Augstākas gāzes cenas, LNG piegāžu pieejamība un gāzes krātuvju piepildījuma līmenis var tieši ietekmēt elektroenerģijas cenu, jo dabasgāzes elektrostacijas Eiropas elektroenerģijas tirgū joprojām būtiski ietekmē cenu veidošanos.

Tādēļ rudens un ziemas periodā elektroenerģijas cenu dinamika būs īpaši atkarīga no laikapstākļiem, vēja un hidroenerģijas izstrādes, elektroenerģijas pieprasījuma, dabasgāzes un LNG cenām, kā arī situācijas Eiropas energoresursu tirgū.