Septembra vidus Latvijas elektroenerģijas tirgū parādīja, cik strauji pašlaik var mainīties situācija. 15. septembrī elektroenerģijas vidējā cena “Nord Pool” Latvijas cenu zonā sasniedza 214,61 eiro par megavatstundu, bet atsevišķās vakara stundās - pat 483,00 eiro/MWh. Jau nākamajā dienā vidējā cena bija nokritusies līdz 57,60 eiro/MWh. Tik krasas svārstības dažu dienu laikā nav tikai atsevišķa tirgus anomālija. Tās parāda, cik jutīgs Latvijas un Baltijas elektroenerģijas tirgus ir pret laikapstākļiem, ražošanas jaudu un starpsavienojumu pieejamību.
Iestājoties rudenim un tuvojoties ziemai, būtu kļūdaini mēģināt prognozēt konkrētu elektroenerģijas cenu. To vienkārši nosaka pārāk daudz mainīgu faktoru. Tomēr skaidrs ir viens, faktori, kas var palielināt cenu un tās svārstīgumu, ir vairāk nekā tie, kas varētu nodrošināt ilgstoši zemu un stabilu cenu.
Ziemā pieprasījums aug, bet saules enerģijas apjoms būtiski mazinās
Acīmredzams faktors ir patēriņš. Vasarā Latvijas elektroenerģijas patēriņa slodze daudzās stundās ir ap 500 MW, savukārt ziemā tā var pārsniegt 1200 MW. Šā gada janvāris jau parādīja, ko nozīmē auksta ziema. Elektroenerģijas patēriņš Latvijā sasniedza 780 GWh – augstāko janvāra rādītāju kopš 2010. gada. Salīdzinājumā ar decembri patēriņš pieauga par 15%, un AS “Augstsprieguma tīkls” jeb AST šo kāpumu tieši saistīja ar zemo gaisa temperatūru un lielāku elektroenerģijas izmantošanu apkurei.
Vienlaikus mainās arī Latvijas ražošanas struktūra. Pēdējos gados esam ļoti strauji attīstījuši saules enerģiju. Saskaņā ar AST datiem, šī gada augustā saules elektrostacijas saražoja 221 GWh jeb gandrīz 60% no visas Latvijā saražotās un tīklā nodotās elektroenerģijas. Tas ir ļoti nozīmīgs papildinājums Latvijas energosistēmai, taču tam ir acīmredzama sezonalitāte: tieši tad, kad ziemā patēriņš sasniedz maksimumu, saules enerģijas ražošana strauji samazinās.
Latvijas ražošanas portfelī vajadzīgs vairāk līdzsvara
Šeit atklājas Latvijas ražošanas portfeļa vājā vieta. Mums ir ievērojamas hidroelektrostaciju jaudas un jau ļoti būtiska saules enerģijas ražošana, taču salīdzinoši maz vēja enerģijas. Augustā vēja elektrostacijas saražoja tikai 34,1 GWh jeb aptuveni 9% no vietējās elektroenerģijas ražošanas, kamēr saules elektrostacijas saražoja sešas reizes vairāk.
Latvijas apstākļos vēja enerģija ļoti labi papildinātu sauli sezonālā griezumā. Lai arī vēja enerģijas gadījumā rudenī un ziemā var būt periodi, kad mazinās vēja enerģijas izstrāde, piemēram, aukstās bezvēja dienās, tomēr caurmērā tieši vēja enerģija Latvijas apstākļos ir tas ražošanas veids, kas līdzsvarotu mūsu elektroenerģijas portfeli. Savukārt, periodos ar zemāku vēja enerģijas izstrādi, tiktu darbinātas regulējamas ražošanas jaudas, piemēram, termoelektrostacijas, kā tas notiek līdz šim.
Dabasgāze saglabā būtisku lomu
Latvijā tas nozīmē arī lielāku dabasgāzes lomu. Vasarā tā var būt pavisam neliela - šā gada augustā dabasgāzes elektrostacijas saražoja tikai 4,5 GWh. Taču aukstajā janvārī tās saražoja jau 533,6 GWh jeb aptuveni 69% no visas vietējās elektroenerģijas ražošanas. Tādēļ gāzes cena ziemā kļūst par daudz nozīmīgāku elektroenerģijas cenas faktoru nekā vasarā.
Arī šeit pašreizējais virziens nav labvēlīgs. Februāra beigās dabasgāzes cena atradās ap 32 eiro/MWh līmeni, savukārt septembrī tā sasniedza maksimumu virs 82 eiro/MWh. Tas automātiski nenozīmē, ka gāzes cena saglabāsies šajā līmenī vai turpinās augt, taču elektroenerģijas tirgum ziemas priekšvakarā šāds sadārdzinājums rada pilnīgi citu izmaksu fonu nekā vēl pirms dažiem mēnešiem.
Arī Skandināvijā ir mazāk ūdens rezervju
Latvijas cenu nevar skatīt atrauti no Ziemeļvalstu tirgus. Zviedrijas un Norvēģijas hidroelektrostaciju rezervuāru piepildījums joprojām ir zem normas. Vienlaikus rudenī remontu dēļ nav pieejama daļa Zviedrijas atomelektrostaciju jaudas un pastāv arī pārvades tīkla ierobežojumi.
Tas nenozīmē, ka starpsavienojumi Baltijai būtu problēma - gluži pretēji, tie ir viens no mūsu energosistēmas drošības pamatiem. Taču savienotā tirgū mēs importējam ne tikai elektroenerģiju, bet zināmā mērā arī situāciju kaimiņu tirgos. Ja Skandināvijā ir daudz ūdens un vēja, Baltija no tā iegūst. Ja tur vienlaikus ir zems ūdens rezervju līmenis, maz vēja vai nav pieejamas lielas ražošanas jaudas, šo deficītu izjūt arī mūsu cenu zona.
Sistēmā pietiek ar vienu papildu problēmu
Septembra cenu lēciens parādīja vēl vienu būtisku tirgus īpašību. Cena var mainīties ļoti strauji, ja vairāki nelabvēlīgi apstākļi sakrīt vienlaikus. Pietiek ar zemu vēja un saules saražoto jaudu, kam pievienojas kādas lielas elektrostacijas remonts vai starpsavienojuma nepieejamība, un tirgus situācija dažu stundu laikā kļūst ievērojami saspringtāka. Septembra vidū tieši pārvades jaudu ierobežojumi un zemāka atjaunīgo resursu ražošana bija starp galvenajiem faktoriem, kas izraisīja ļoti augstas cenas.
Kas varētu cenas samazināt un ko darīt patērētājiem?
Protams, iespējams arī pretējs scenārijs. Silta un vējaina ziema samazinātu patēriņu un vienlaikus palielinātu vēja enerģijas piedāvājumu reģionā. Lielāks nokrišņu daudzums varētu uzlabot hidroloģisko situāciju Skandināvijā. Savukārt ģeopolitiskās situācijas uzlabošanās un būtisks dabasgāzes cenas kritums mazinātu izmaksu spiedienu uz termoelektrostacijām.
Tādēļ galvenais secinājums pirms apkures sezonas nav prognoze, ka elektroenerģija noteikti kļūs dārgāka. Enerģētikas tirgū šādu pārliecību pašlaik nevar atļauties. Taču uzņēmumiem un mājsaimniecībām ir pamats gatavoties tam, ka cenu nenoteiktība un svārstīgums saglabāsies augsts. Ziemas patēriņa kāpums, saules ražošanas sezonālais kritums, Latvijas nelielās vēja jaudas, augstāka dabasgāzes cena, zemāks ūdens uzkrājums Skandināvijā un ražošanas vai starpsavienojumu tehniskie riski visi darbojas vienā – augstākas nenoteiktības un augstāku cenu - virzienā. Savukārt faktoru, kas varētu ilgstoši stabilizēt cenas zemākā līmenī, pašlaik ir mazāk - un lielākā daļa no tiem ir atkarīga no laikapstākļiem vai ģeopolitikas.
Šādos apstākļos patērētājiem ir vērts domāt ne tikai par iespējami zemāko cenu, bet arī par sava cenu riska pārvaldīšanu - izvēloties fiksētu vai šī gada jaunumu - personalizētu elektrības tarifu, kas ļauj fiksēt cenu tieši tajos diennakts periodos, kad konkrētā mājsaimniecība patērē visvairāk elektroenerģijas. Svārstīgā tirgū arvien svarīgāka kļūst nevis spēja uzminēt nākamo cenu kustību, bet gan spēja elektrību lietot gudri un mazināt savu pakļautību šīm svārstībām.
