2026. gada janvāra nākotnes līgumu vidējā dabasgāzes cena ICE TTF biržā, nosakot cenu jau visam februāra mēnesim uz priekšu, sasniedza 33,64 €/MWh — tas ir par 22 % vairāk nekā iepriekšējā mēnesī. Kas ietekmēja dabasgāzes cenas Latvijā?
Aukstums veicina dabasgāzes cenu pieaugumu Eiropā
Arktiskais aukstums daudzās Eiropas valstīs turpinājās gandrīz visu janvāri. Apkurei un elektroenerģijas ražošanai bija nepieciešama vairāk dabasgāze kā ierasts – tās patēriņš Eiropā palielinājās par vairāk nekā 20% salīdzinājumā ar decembri. Pieaugošo enerģijas pieprasījumu nevarēja kompensēt ar atjaunojamiem energoresursiem, jo vēja elektrostacijas saražoja mazāk enerģiju kā decembrī. Papildu pieprasījumu, galvenokārt, kompensēja dabasgāze no kuras tika ražota elektrība, tādējādi nodrošinot visas Eiropas energosistēmas stabilitāti un drošību.
Eiropas gāzes krātuvju līmenis
Eiropas pazemes gāzes krātuves strauji iztukšojas – 1. februārī to piepildījums sasniedza 41% jeb aptuveni par 133 TWh mazāk nekā tajā pašā laikā pagājušajā gadā. Aukstuma vilnis janvārī noveda pie tā, ka no krātuvēm katru dienu tika izņemtas 8–9 TWh gāzes. Eiropas pazemes gāzes krātuves darbojas visaktīvākajā režīmā pēdējo piecu gadu laikā. Tirgus analītiķi lēš, ka Eiropa varētu noslēgt sezonu ar 22% krātuvju uzpildes līmeni. Latvijas dabasgāzes krātuves piepildījums mēneša beigās sasniedza 35%, savukārt pagājušajā gadā šis rādītājs bija 58%. Tas nozīmētu lielāku dabasgāzes pieprasījumu krātuvju piepildīšanai Eiropai gada siltākajos mēnešos, tādējādi saglabājot augstas dabasgāzes cenas tirgū arī pēc apkures sezonas beigām.
Notikumi pasaulē, kas ietekmē dabasgāzes tirgu
Atomelektrostacijas janvārī saražoja mazāk elektroenerģijas nekā plānots, jo vētras sabojāja vairākus reaktorus Francijā un Apvienotajā Karalistē. Tas arī palielināja pieprasījumu pēc dabasgāzes Eiropā. Paredzams, ka ierobežotās darbības kodolreaktori sāks normāli darboties februāra pirmajās nedēļās un situācija normalizēsies.
Pieaug pieprasījums pēc sašķidrinātās dabasgāzes arī Āzijas valstīs - aukstuma vilnis Ķīnā, Dienvidkorejā un citās Āzijas valstīs ir palielinājis nepieciešamību pēc sašķidrinātās dabasgāzes importa, samazinot LNG piegādes Atlantijas okeānā.
Arī ģeopolitiskie notikumi – nemieri Irānā un Trampa izteikumi par Grenlandi – veicināja tirgus cenu svārstīgumu un nenoteiktību.
Pieaug Eiropas atkarība no dabasgāzes importa no ASV
Eiropai atsakoties no citu valstu dabasgāzes importa, to aizstāj imports no ASV. Sašķidrinātā dabasgāze (LNG) sedz aptuveni 40% no Eiropas kopējā gāzes pieprasījuma. 2024. gadā ASV daļa veidoja 46% no Eiropas kopējā LNG importa, un 2025. gadā šī daļa pieauga jau līdz 58%. Eiropa, visticamāk, importēs vēl vairāk gāzes no ASV 2026. un 2027. gadā, kad sāks darboties jauni ASV LNG eksporta termināļi. Pašlaik Rietumeiropas valstis ir visvairāk atkarīgas no ASV sašķidrinātās dabasgāzes importa, īpaši Vācija, kas 92% no sašķidrinātās dabasgāzes importē tieši no ASV.
Dabasgāzes cenu tendences pavasarim
Nākotnes dabasgāzes vairumtirdzniecības līgumu prognozes liecina, ka vidējā gāzes cena pavasara sākumā būs tāda pati kā iepriekšējā mēnesī. Februāra sākumā, nosakot cenu jau visam marta mēnesim uz priekšu, tā veido 34 EUR/MWh, bet mēnesis vēl nav noslēdzies.
