Cenu dinamika un to ietekmējošie faktori

Augustā vidējā dabasgāzes cena Nīderlandes TTF biržā bija 53,29 EUR/MWh. Tas bija par 18,3% vairāk nekā jūlijā, kad vidējā cena bija 45,05 EUR/MWh. Salīdzinājumā ar 2025. gada augustu dabasgāzes cena bija par aptuveni 19% augstāka - pērn augustā tā bija 33,85 EUR/MWh.

Dabasgāzes cenu kāpumu vasaras otrajā pusē veicināja ģeopolitiskā situācija, bažas par LNG piegāžu pieejamību, kā arī nepieciešamība turpināt Eiropas gāzes krātuvju piepildīšanu pirms apkures sezonas. Papildu pieprasījumu vasarā radīja arī karstie laikapstākļi un lielāka gāzes izmantošana elektroenerģijas ražošanā.

Latvijas gatavība apkures sezonai

Latvijas apgādes situāciju pirms 2026./2027. gada apkures sezonas būtiski raksturo Inčukalna pazemes gāzes krātuves (PGK) krājumu līmenis. Septembra vidū krātuvē bija uzkrāti aptuveni 11,8 TWh dabasgāzes, un iesūknēšana vēl turpinājās.

Latvijas lietotāju kopējais dabasgāzes patēriņš 2025. gadā bija 8,7 TWh. Tas nozīmē, ka Inčukalnā uzkrātais gāzes apjoms jau pārsniedza Latvijas visa 2025. gada patēriņu.

Tomēr šos rādītājus nevar interpretēt kā tiešu garantiju, ka ar krātuvē esošo gāzi pietiks visai apkures sezonai. Faktiskais patēriņš ziemā ir atkarīgs no laikapstākļiem, temperatūras, elektroenerģijas ražošanas apjoma, rūpniecības pieprasījuma un citiem faktoriem.

Vienlaikus Inčukalna PGK tehniskā kapacitāte 2026./2027. gada uzglabāšanas ciklam ir 24,4 TWh, bet iesūknēšanas sezona turpinās līdz 14. oktobrim. Tādēļ krājumu apjoms pirms apkures sezonas sākuma vēl var palielināties.

Nākotnes perspektīva 2026./2027. gada ziema

Eiropas gāzes tirgus situācija pirms 2026./2027. gada ziemas ir būtiski saspringtāka nekā vasaras sākumā. Septembra vidū Eiropas gāzes krātuvju piepildījuma līmenis bija aptuveni 67%, kas ir zemāks nekā iepriekšējos gados un zem piecu gadu vidējā līmeņa. 20. septembrī krātuvju piepildījums bija aptuveni 67,6%, salīdzinot ar 79% piecu gadu vidējo līmeni šajā datumā.

Situāciju papildus sarežģī globālais LNG tirgus. Eiropai jākonkurē ar Āzijas pircējiem par LNG kravām, savukārt ģeopolitiskie riski un traucējumi piegādēs caur Hormuza šaurumu ir samazinājuši daļas LNG piegāžu pieejamību. Reuters norāda, ka zemais Eiropas krātuvju līmenis un LNG tirgus saspringums var radīt būtisku cenu pieauguma risku ziemā, īpaši aukstu laikapstākļu gadījumā.

Vienlaikus zemāks krātuvju piepildījums pats par sevi nenozīmē fizisku dabasgāzes apgādes krīzi Latvijā. Eiropas tirgus šobrīd ir diversificētāks nekā 2021./2022. gadā, un Eiropai ir būtiski lielākas LNG importa iespējas. Turklāt dabasgāzes patēriņš pēdējos gados ir samazinājies.

Tādēļ šobrīd būtiskākais risks ir nevis dabasgāzes fiziska nepieejamība Latvijai, bet gan cenu pieaugums un lielāka cenu svārstība. Ja ziema būs auksta, Eiropas gāzes patēriņš palielināsies, vienlaikus pieaugot konkurencei ar Āzijas pircējiem par LNG piegādēm. Tas var radīt papildu spiedienu uz TTF cenām.

Cenu prognoze

Septembra dabasgāzes cena pašlaik tiek lēsta 61,36 EUR/MWh līmenī, savukārt oktobra cena tiek prognozēta jau tuvāk 80 EUR/MWh robežai. Tirgus nākotnes līgumi 20. septembrī oktobra piegādēm uzrādīja cenu aptuveni 80,80 EUR/MWh, bet novembra un decembra līgumi bija attiecīgi 80,62 un 80,37 EUR/MWh.

Tas liecina, ka, tuvojoties apkures sezonai, tirgus pašlaik ierēķina augstāku cenu līmeni nekā vasarā. Vienlaikus cenu attīstība būs ļoti atkarīga no laikapstākļiem, Eiropas krātuvju piepildījuma tempa, LNG piegāžu pieejamības un ģeopolitiskās situācijas.

Galvenie faktori, kas 2026./2027. gada ziemā var ietekmēt dabasgāzes cenu, ir:

• Eiropas gāzes krātuvju piepildījuma līmenis pirms apkures sezonas;
• ziemas temperatūra un dabasgāzes patēriņš apkurei;
• LNG piegāžu pieejamība Eiropā;
• konkurence ar Āzijas LNG pircējiem;
• ģeopolitiskā situācija un iespējamie piegāžu traucējumi;
• dabasgāzes izmantošana elektroenerģijas ražošanā;
• ASV un citu LNG eksportētāju piegāžu apjoms;
• Inčukalna PGK krājumu līmenis un Baltijas reģiona kopējais pieprasījums.

Kopumā Latvija apkures sezonai ieiet ar salīdzinoši nozīmīgu dabasgāzes rezervi Inčukalna PGK, kas pārsniedz Latvijas lietotāju 2025. gada patēriņu. Tomēr Eiropas tirgū saglabājas paaugstināts cenu risks, un aukstas ziemas, zemāks krātuvju piepildījums vai LNG piegāžu traucējumi var būtiski palielināt dabasgāzes cenu. Tādēļ arī Latvijas tirgū rudenī un ziemā jāņem vērā augstāks cenu līmenis un lielāka cenu svārstība nekā vasaras periodā.